Loom. Linda Arāja.

pārkāpj likumu un pakļauj sevi gan seksuālai izmantošanai, gan morālai un fiziskai vardarbībai. Tā ir upura un varmākas spēle, kas aktualizē jautājumu, vai upuris nes atbildību par sevi? Vai aiz katra varmākas reiz bijis upuris, bet aiz katra upura potenciālais varmāka? Bet galvenokārt Lauma liek uzdot jautājumu – vai pēc piedzīvotas vardarbības vēl ir iespējama dzīve? Un kāpēc cilvēks pieļauj vardarbību?

Kā pati Lauma saka, reizēm šķiet, ka mazas un nevainīgas izvēles iesāk nepareizo izvēļu kopumu, kuru pārtraukšana ir pielīdzināma izskriešanai priekšā braucošam vilcienam.
/Apraksts no jumava.lv

">

Nurga on veidi painutatud. Lugemist ei sega.

Romaan on mälestuste rännak üheksateist/kakskümmend aastat vana Lauma elus. Pärast kohtumist poisiga nimega Zvērs otsustab tüdruk oma läbielamisi kirjalikult fikseerida, vabastades end mälestuste sasipuntrast, mis moodustub teadvuse vooluna. Zvērs on Lauma elu suur armastus, kuid see armastus viib enesehävituseni. Tüdruk allutab end manipuleerivatele suhetele nartsissiga, langeb narkootikumide sõltuvusse, tegeleb erinevate küsitavate tehingutega, rikub seadust ja allutab end nii seksuaalsele ärakasutamisele kui ka moraalsele ja füüsilisele vägivallale. See on ohvri ja vägivallatseja mäng, mis tõstatab küsimuse, kas ohver vastutab enda eest? Kas iga vägivallatseja taga on kunagi olnud ohver, aga iga ohvri taga potentsiaalne vägivallatseja? Kuid eelkõige paneb Lauma küsima – kas pärast vägivalla kogemist on veel võimalik elu? Ja miks inimene lubab vägivalla?

Nagu Lauma ise ütleb, tundub vahel, et väikesed ja süütud valikud algatavad valede valikute kogumi, mille katkestamine on võrreldav rongi ette jooksmisega.
/Kirjeldus jumava.lv-st